Informatīvais ziņojums "Cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības problēma Latvijā"

Tirdzniecība un sieviete

Cīņā ar prostitūciju un cilvēku tirdzniecību policijai laiks būtu jāvelta šo pakalpojumu pircēju, nevis pašu prostitūtu sodīšanai, tirdzniecība un sieviete tas ir daudzās valstīs, šādu viedokli intervijā aģentūrai Leta pauda Sunesons.

Pēc viņa paustā, tā sauktais Zviedrijas modelis, kurā atbildība tiek prasīta no pakalpojumu saņēmēja, bet no sodīšanas bailēm ir atbrīvotas pakalpojumu sniedzējas jeb prostitūtas, savu uzmanību pievērš cilvēkam, kurš izmanto cita neaizsargātību.

Riski jāvērtē kritiski Arvien biežāk sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību. LV portāla infografika Joprojām vieglprātīga — tā Latvijas sabiedrības attieksmi pret cilvēku tirdzniecību raksturo atbildīgās iestādes un nevalstiskās organizācijas. Tiesa, pētījumu par Latvijas sabiedrības informētību cilvēku tirdzniecības jomā trūkst.

Šāda prakse tiek piekopta arī Francijā, Īrijā un citur. Sunesona ieskatā, ir viegli apcietināt prostitūcijā iesaistītās sievietes, bet svarīgi dot signālu, ka tieši pircējs dara kaut ko nepareizu. Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieks uzvēra, ka šāda kārtība nesusi ļoti labus rezultātu, jo tagad valstī tikai retais vairs uzskata, ka prostitūcija ir pieņemama.

  1. Cilvēktirdzniecība var skart jebkuru. Riski jāvērtē kritiski - LV portāls
  2. Opciju pašreizējā vērtība
  3. Informatīvais ziņojums "Cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības problēma Latvijā"
  4. Cilvēku tirdzniecība — Vikipēdija
  5. Tendenču līnijas lineārā filtrēšana
  6. LV portāls piedāvā datu apkopojumu infografikā.
  7. Apmācības apmaiņas demonstrācijas konts

Tāpat, pēc viņa paustā, "Zviedrijas modeļa" ieviešana ļāvusi sekmīgi cīnīties ar cilvēku tirdzniecību. Ik pa laikam gan ir atsevišķi cilvēktirdzniecības gadījumi darba ekspluatācijas nolūkā, kā arī gadījumi, kad cilvēki nogādāti Zviedrijā, lai ubagotu uz ielām. Vienlaikus, runājot par seksuālai ekspluatācijai pārdotajiem upuriem, salīdzinot ar citām valstīm, Zviedrijā situācija ir laba," sacīja eksperts.

Definīcija[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Latvijā pārņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas ANO pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolā par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to saukts arī par Palermo protokolu ietvertā definīcija: Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar iepriekš minēto līdzekļu izmantošanu. Pie seksuālās ekspluatācijas pieskaitāma arī pornogrāfija un eskorta pakalpojumi. Piespiedu darbs[ labot tirdzniecība un sieviete sadaļu labot pirmkodu ] Piespiedu darbu no darba tiesisko attiecību strīdiem atšķir vardarbība vai vardarbības piedraudējums personai, kas tiek nodarbināta — piespiedu darba gadījumā persona tiek spiesta veikt darbu vai sniegt pakalpojumus pret savu gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltus, kā arī izmantojot personas atkarību no darba devēja vai bezpalīdzības stāvokli.

Viņš skaidroja, ka arī Zviedrijai Pēc Sunesona paustā, pirms modeļa ieviešanas un likuma atbalstīšanas vairākus gadus iepriekš bija notikušas plašas diskusijas, kurās īpaši skaļa bijusi sieviešu tiesību kustība Zviedrijā. Tāpat valdības veikto pētījumu rezultāti parādījuši ļoti nepatīkamu ainu, un arī tas palīdzējis pieņemt lēmumu mainīt situāciju Zviedrijā. Eksperts norādīja, ka Zviedrijā veiktie pētījumi par prostitūciju atklāja, ka tajā iesaistītās sievietes un meitenes uzaugušas disfunkcionālās ģimenēs ar ļoti smagu bērnību, tāpēc secīgi sabiedrība secināja, ka prostitūcijā iesaistītās sievietes ir nevis spēcīgas uzņēmējas, bet upuri.

Pēc Sunesona paustā, laikā, kad valdība izlēma, ka nevēlas Zviedrijā pieļaut prostitūciju, bija arī cilvēki, kas teica, ka būtu jāsoda gan pircējs, gan pakalpojuma sniedzējs, tomēr, pateicoties tam, ka spēcīgāk izskanēja arguments par pircēja sodīšanu, tika pieņemts lēmums nesodīt pakalpojuma sniedzējus.

Cilvēku tirdzniecība

Vienlaikus pēc likuma pieņemšanas Zviedrija ļoti daudz strādāja ar sabiedrisko domu, tostarp, pēc Sunesona teiktā, ļoti daudz resursu tika izmantoti, lai izglītotu policijas darbiniekus, prokurorus, sociālos darbiniekus, turklāt palīdzēja arī dzimumu līdztiesības iekļaušana skolu mācību programmās. Zviedrijā notika arī dažādas informatīvās kampaņas, kurās, piemēram, populāri sportisti teica, ka īsti vīrieši nepērk seksu.

Publicē pētījumu "Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un sievietes tēls interneta vidē" Kā meitenes un sievietes tiek rekrutētas prostitūcijai Latvijā un seksuālajai vai cita veida ekspluatācijai ārpus valsts? Prostitūcija ir uzskatāma par sociālu problēmu, kam nepieciešami adekvāti risinājumi — palīdzība esošajām prostitūcijā iesaistītām personām, efektīvas izejas programmas, kā arī preventīvais darbs. Izejas programmām jābūt tādām, kas atbilstu sieviešu vajadzībām un sniegtu kompleksu skatījumu atkarības, izglītība, darba iespējas. Preventīvais darbs aptver nepieciešamību nodrošināt pamatvajadzību apmierināšanu ģimenēm, psiholoģiskā un sociālā atbalsta esamību, masu mediju atbildības paaugstināšanu un auditorijas izpratnes palielināšanu par medijos paustajiem dzimtes vēstījumiem.

Sunesons uzsvēra, ka prostitūcijas ierobežošanas likums mainījis cilvēku tirdzniecība un sieviete par prostitūciju, līdzīgi kā tas notika ar likumu, kas aizliedz sist bērnus, turklāt tagad Zviedrijas prostitūcijas "tirgus" ir praktiski miris, jo ir ļoti zems pieprasījums pēc sievietēm un meitenēm.

Kad likums Zviedrijā bija darbojies jau trīs gadus, salīdzinājām mūsu stāvokli ar situāciju Norvēģijā, Dānijā un Somijā, un atšķirība starp valstīm bija milzīga," stāstīja eksperts.

vai ir reāli strādāt un nopelnīt mājās

Tā, piemēram, ir zviedri, kuri dodas pirkt seksu ārpus Zviedrijas, un arī šo jautājumu valsts vēlas regulēt. Sunesons atzina, ka saistībā ar šo tendenci diemžēl nav precīzu datu, jo ir ļoti sarežģīti izpētīt situāciju.

Latviešu uzņēmēji Anglijā joprojām neziņā par Brexit sekām

Kaut arī Zviedrijā nav liela pieprasījuma pēc šāda veida pakalpojumiem, neesot iespējams ietekmēt pilnīgi visu cilvēku viedokli, un ir vīrieši, kuri dodas seksa tūrismā uz Taizemi, Latviju un citām valstīm, sacīja Sunesons. Šāds regulējums jau vairākus gadus ir Norvēģijā. Viņš uzskata, ka ar laiku arī šis regulējums tiks pieņemts, un tas varētu būt signāls no sabiedrības, ka tā neuzskata, ka cilvēki drīkst pirkt seksu, un arī nevēlas pieļaut, ka cilvēki to darīt dodas uz ārzemēm.

nopelnīt naudu, strādājot tagad

Vienlaikus kopumā šāds regulējums varētu būt labs signāls no sabiedrības. Piemēram, Zviedrijā ir daudz lielu uzņēmumu ārzemēs, kā "IKEA", "ABB", "Volvo", un, ja tiek kriminalizēta seksa pirkšana ārzemēs, visi šie uzņēmumi savās politikās varētu iestrādāt nosacījumu, ka neviens darbinieks nedrīkst pirkt seksu citās valstīs, kam, manuprāt, varētu būt liela ietekme.

Turklāt daudziem Zviedrijas uzņēmumiem šāds nosacījums jau brīvprātīgi iestrādāts politikā, piebilda Sunesons.

turbo opciju saraksts